Uzmanību – zaļš! Jeb 3 atzīšanās par mums, vadītājiem darbā un biznesā
Pirmā atzīšanās. Kā mežs var būt vieta, kur pavadīt stundu stundām?
Tas notika, kad atgriezos mājās pēc vadītāju grupas supervīziju pusgada cikla noslēguma – pēkšņi sajutu, ka STOP! Nevaru tā vienkārši ieiet mājās, kur mani ierasti sagaidītu vīrs, bērni un mājaslietas, MAN VAJAG MEŽU!!! Un tieši mežu, ne nu kādu tur ezeru vai jūru, galīgi nē! Mežs un viss.
Atzīstos – īsti nesapratu, kā mežs var būt vieta, kur būt stundu stundām…līdz nesenam laikam. Vai pareizāk sakot – ar prātu sapratu, jo vadot nodarbības par darba un privātās dzīves līdzsvaru, bieži dzirdu par mežu un pastaigām dabā kā svarīgu resursu. Bet ne līdz galam izjutu, manējais vienmēr ir bijis ūdens, kas palīdzējis “uzlādēt baterijas”…līdz tam pašam nesenam laikam.
Otrā atzīšanās. ZAĻŠ cauruncauri
Iebridu mežā, iegūlos sulīgi ZAĻOS mellenājos starp mierīgāk ZAĻĀM priedēm un eglēm ar spilgti ZAĻIEM jauno zaru dzinumiem. Aizgūtnēm tvēru ZAĻO krāsu ar visām ādas porām, ļāvu ieplūst sevī, apņemt mani no visām pusēm… Un izbaudīju ABOSLŪTU LABSAJŪTU. Ar lieliem burtiem. Jo mazāk tas nebija. Ko līdzīgu iepriekš biju izjutusi pirtī, ezerā vai jūras malā, bet nekad mežā.
Un nē, nekas tāāads jau tajā supervīzijas sesijā nenotika, tikai noslēdzot pusgadu, vadītāji dalījās atklātāk un emocionālāk kā parasti.
Ar notikumiem kopš iepriekšējās sesijas un skatu tuvākajā nākotnē.
Ar rūpēm par savu komandu, kā iekārtot viņiem un arī sev atpūtu vasarā, lai visiem tomēr sanāk kaut mazliet (bet labāk vairāk) atpūsties.
Ar raizēm par neziņu un nenoteiktību, kas gaida rudenī jauno darba cēlienu iesākot…
Trešā atzīšanās. Mana sirds ir par un pie vadītājiem
Mjā, tā nu tas ir. Mana sirds ir par un pie vadītājiem – tiem, kuri vada komandas algotā darbā un tiem, kuri darbojas savās konsultāciju, nodarbību un kursu vadītāju privātpraksēs, da;zkārt sauktās arī arī par mazo biznesu. Un tiem, kuri darbojas soloformātā un ir ar lielu atbildību. Pašas pieredze 20+gadu garumā kā vadītājai/vadības komandās dara savu, un kopš vairākus gadus algu sev maksāju pati, arī savas profesionalās darbības attīstīšana prasa savu tiesu enerģijas, radošuma un stratēģisku izvēļu… Un lēmumi, kuri jāpieņem vienam…
Mana vilkme pēc meža un dabas ZAĻĀS krāsas šobrīd vēl nav pārgājusi. Pat lietussargs atradās vajadzīgajā ZAĻĀ krāsā! Un ZAĻĀS puķes – gan dāvinātas, gan tās, kas privātpraksē un mājās, nu ļoti!… Turpināšu ZAĻO visādos veidos iedabūt sevī.
Un noslēgumā…
Puspanopietnam-puspajokam – varbūt Tev ir kāda laba recepte vai padoms, kā to ZAĻO vēl citādi varētu dabūt tā, lai būtu caurcaurēm visriņķī un arī iekšā? Un kā ar Tevi? Kas Tev vislabāk palīdz “uzlādēt baterijas” tieši šobrīd? Uzraksti man ziņu e-pastā vai iekomentē Facebookā, ar interesi izlasīšu un atbildēšu! 🙂
Sirsnībā,