Kas ir supervīzija – praktisks atbalsts profesionālim vai modes lieta?
Par supervīziju
Supervīzija ir salīdzinoši jauns veids Latvijā pieaugušo tālākizglītībā, kur, izvērtējot savu iepriekšējo profesionālo darbību, veiksmes un neveiksmes, varam plānot jaunus mērķus un to sasniegšanu pēc iespējas efektīvā un harmoniskā veidā. Supervīzija cita starpā ir arī veids, kā saņemt atbalstu ar darbu un profesionālo darbību saistītos jautājumos.
Šķiet, vienu labākajiem supervīzijas raksturojumiem esmu redzējusi Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā, kur supervīzija aprakstīta kā “mūsdienīga praktiska atbalsta forma profesionāļiem, profesionāļu grupām, komandām vai organizācijām, kurā pēc pasūtītāja vai klienta vajadzību izpētes, supervīzijas mērķa formulēšanas un savstarpējas vienošanās, supervīzijas procesā tiek rasti konkrēti risinājumi dažādām problēmām, sniegts atbalsts, sekmēts mācīšanās process.”
Supervīzija ir mūsdienīga praktiska atbalsta forma profesionāļiem, profesionāļu grupām, komandām vai organizācijām, kurā pēc pasūtītāja vai klienta vajadzību izpētes, supervīzijas mērķa formulēšanas un savstarpējas vienošanās, supervīzijas procesā tiek rasti konkrēti risinājumi dažādām problēmām, sniegts atbalsts, sekmēts mācīšanās process.
Latvijas Nacionālā enciklopēdija, www.enciklopedija.lv
Vēsture. Funkcijas un uzdevumi
Supervīzija kā nozare veidojusies iepriekšējā gadsimta sākumā, lai atbalstītu sociālajā jomā darbojošos profesionāļus, bet šobrīd tā tiek izmantota arī uzņēmējdarbībā, veselības aprūpē, izglītībā, valsts pārvaldē, pašvaldību darbā u.c. jomās. Supervīziju kā atbalstu pašizaugsmei un profesionālai pilnveidei bieži izvēlas arī cilvēki, kuri patstāvīgi vēlas sevi attīstīt un uzlabot savu profesionālo sniegumu un sabalansēt profesionālo un privāto dzīvi.
Supervīzijas funkcijas ir:
-informatīvi izglītojošā (supervizors palīdz ieraudzīt un izprast);
administratīvi organizatoriskā (supervizors palīdz plānot un vadīt);
psiholoģiski atbalstošā (supervizors palīdz mazināt stresu un izdegšanu).
Supervīzija palīdz:
– atbalstīt iestādes, uzņēmuma, organizācijas un savus paša individuālos mērķus;
bez izdegšanas riska tiekties uz izcilību savā darbībā;
ikdienā pašiem vērtēt savu darbību;
izprast savu un citu rīcību, tās kontekstus;
aktīvi pēc savas iniciatīvas plānot savu, sava projekta un/vai savas komandas attīstību;
uzņemties atbildību par savu rīcību un tās sekām;
operatīvi novērst profesionālās darbības problēmas.
Ko var risināt supervīzijā?
Supervīzijā tiek izskatīti jautājumi, kā:
-Kāda ir mana loma un uzdevumi?
-Kā veidot savu karjeru?
-Kas ir manas stiprās un vājās puses?
-Kā sasniegt mērķus?
-Kādas stratēģijas pielietot?
-Kā visefektīvāk izplānot uzdevuma realizāciju?
-Kā visveiksmīgāk realizēt izplānoto?
-Kā pārvarēt emocionālās barjeras un reakcijas?
-Kā sabalansēt darba un profesionālo dzīvi ar ģimenes dzīvi un laiku sev?
Lai gan supervīzija pati par sevi nav terapija, daži speciālisti to dēvē par „biznesa terapiju”, jo supervīzijas rezultāts var būt ne vien skaidrāks profesionālais redzējums, bet izmaiņas var būt arī personiski nozīmīgas un dziedinošas. Supervīzijas uzdevums ir palīdzēt uzlabot katra cilvēka profesionalitāti, palīdzēt risināt situācijas, kas radušās darbā. Supervīzijas rezultātā parasti uzlabojas profesionālais sniegums, apzinātība par notiekošajiem procesiem sevī un citos un rodas jauna vai padziļināta izpratne par sevi, savu situāciju un iespējamiem risinājumiem.
Ar ko supervīzija atšķiras no psihologa konsultācijām vai koučinga sesijām?
Vienkāršoti – supervīziju varētu ievietot kaut kur pa vidu starp psiholoģiju un koučingu. Supervīzijas sesijās netiek analizēts un plānots, kā izmainīt kādus paradumus, kas sakņojas bērnības pieredzē – tas ir psihologa un arī psihoterapeita darbības lauciņš. Supervīzijā fokuss arī nav tikai koncentrēti uz mērķi un rezultātu, kā tas dažkārt mēdz būt koučingā.
Supervīzijas centrā ir cilvēks darba attiecībās vai profesionālajā darbībā, paturot fokusā arī veicamos darba uzdevumus.
Ja vēlies izmantot supervīziju savam profesionālās darbības atbalstam, piesakies!
