“Dzimtas koks – Austras koks – Pasaules koks” (6 nodarbību cikls)

Tradīcija zināt un turēt godā un cieņā savus senčus bija labi pazīstama iepriekšējām paaudzēm, un ir gluži aizmirsta mūsdienās, bet no tā būtībā ir atkarīga mūsu dzīves kvalitāte. Ne velti dzimtas atmiņu mēdz fiksēt tieši dzimtas kokā. Koka stumbrs esam mēs paši, lapas simbolizē bērnus, bet saknes – mūsu senčus. Veiksme vai neizdošanās, veselība vai ķibeles ar veselību, dotības vai neprasme kādās jomās – noteiktas līdzīgas lietas var dzimtā atkārtoties no paaudzes paaudzē, un šim aspektam ir vērts veltīt uzmanību, lai pēc iespējas uzlabotu savu dzīvu šodien.

Vai jūs zināt, kas bija jūsu senči? Kā viņus sauca, kāds bija viņu liktenis? Ja jums tagad palūgtu uzzīmēt ģenealoģisko dzimtas koku, cik daudz priekštečus jūs atcerētos? Latviešu dainās par kokiem tiek runāts vairākās nozīmēs – gan kā par dabas elementu, gan mītiskā kontekstā. Parasti ozols, ozoliņš, “tas kociņš” un citi jēdzieni tiek lietoti runājot par Austras koku vai Pasaules koku – kosmisko kārtību dabā, cilvēkos, dzimtā un visumā vai “kā augšā, tā apakšā, kā iekšā, tā ārā un otrādi”. 

Cikls ietver 6 nodarbības, katra ilgst apmēram 2 h grupā vai 1 h individuāli. Katru nodarbību var apmeklēt arī atsevišķi.

Vairāk informācijas Indras rakstā “Septiņu paaudžu noslēpums – kāpēc labi zināt savu dzimtu septiņās paaudzēs?”