Gada nogales melodijas
Gadumijā bieži mēdz būt tādas robežas sajūtas – starp aizejošo un atnākošo, starp veco un jauno.
Šeit daži vārdi no dzejnieka, kurš par sevi ir teicis: “…man vienmēr ir interesanti strādāt, kad lietas ir uz robežlīnijas”.
Starp veļu laiku un Jaungadu trūkstošais – viss ir te – zvaniņā, piparkūkā, nenorimstošā svecītē. Bet galvenais – tajā strāvā, kas griežas, virpuļo, plūst. Apveļ un uzrauj kur kuro. Un tomēr vēl nenopūš mūs.
Kurš tas ir? Māris Čaklais! 🙂 Viņa dzeju dažkārt ir gūti lasīt tikai kā dzeju – daudzi vārdi skan mūzikā un dziesmās. Un dziesmas caur jaušībām un nejaušībām aizveda mani pie citām atmiņām – tām, no maniem bērnības laikiem. Tās jaušās nejaušības ir tā vērtas, lai tās pierakstītu – būs pēc gadiem ko atcerēties! 🙂
Pirms kādas nedēļas vaicāju savai mīļajai māsīcai (amatu apvienošanas kārtībā arī mūziķei un komponistei), vai viņai ir kāda saite, kur paklausīties viņas komponētu mūziku un dziesmas – abas šobrīd dzīvojam katra savā valstī, taču bērnībā tikāmies ģimenes godos un vienmēr dziedājām. Atsūtītās dziesmas ļoti iederējās šajās gada nogales noskaņās, un viena no tām atgādināja man kādreiz ļoti mīļu un bieži dziedātu brāļu Ziemeļu dziesmu “Uzsniga sniedziņš balts”.
Un tad pēc kādas dienas man pajautāja meita – vai es zinot kādu dziesmu, kur ir vārdi, ka par baltu sniegu un snigšanu. Atbildei (un viņai par pārsteigumu) nodziedāju šo dziesmu. Meita vaicāja, kā es to dziesmu zinot, viņa tikai tagad par to uzzinājusi. 🙂
Šodien pienāca Ziemassvētku apsveikums no meitas klases – viņi visi kopā bija izveidojuši skaistu pārsteiguma video vecākiem un skolotājiem, un kā veltījuma dziesmu izvēlējušies tieši šo “Uzsniga sniedziņš balts”! Pārsteigums izdevies, vecāki sajūsmā un sirsnīgs pielietojums prasmēm, kas iegūtas ar gandrīz nebeidzamo attālināto mācību prezentāciju, videouzdevumu un citu grūtību pārvarēšanu!…
Un manās atmiņās sāka skanēt gada nogales melodiju pleijliste, no kurām šobrīd turpinu dungot Līvu izpildīto “Vecgada dziesmiņu” (gan vairāk pazīst pēc vārdiem “Eglīte smaržo un mirdz…”) – tieši īstajā brīdī, tik iederīgi šajā svētku gatavošanās laikā! Un izskatās, ka svētku izjūtas radīšanas prieku pārņem arī bērni – tam vislabākais apliecinājums ir meitas uzņemtā bilde ar viņas gatavotiem keksiņiem īpašajā cukurzvaigznīšu noformējumā ar pašu mežā meklētu un mājās vestu eglīti, rotām no iepriekšējo gadu krājumiem, gaismiņu rakstiem un vītnēm…
Un vēl viena jauša nejaušība – kamēr rakstu šīs rindas, aiz sienas dzirdu, kā notiek bērnu gatavošanās Ziemassvētku rūķu apciemojumam, nu kuram lielam vai vēl lielākam gan nepatīk rūķu nestās dāvanas?! 😀 Ģenerālmēģinājumā viņi izmēģina dziedāt un spēlēt, un skan tieši – uzminiet, kas? Jā, jā, tieši tā – “…eglīte smaržo un mirdz, actiņās prieks, satraukta sirds…” 🙂 🙂 🙂
Lai priecīgi mums un priecīgi jums! 🙂